Dažas skolēnu atziņas:
“Man izrāde principā patika. Visvairāk iepatikās, ka beigās aktieris paņēma uz aizgāja, kaut arī viņš bija iesprūdis liftā.”
“Nesen devos skatīties Kārļa Anitena monoizrādi "Liftā un ratiņos". Manā dzīvē tā bija pirmā tāda veida izrāde un tā radīja ieskatu tajā, kas tad īsti ir monoizrāde. K. Anitena tēlojums bija izcils, tas raisīja visdažādākās emocijas un daži vārdi aizķēra līdz pašiem sirds dziļumiem. Šķita, ka izrādes laikā aktieris atvēra savu sirdi skatītājiem pateicoties domu plūsmai, un starp skatītāju un aktieri veidojās kāda neredzama emocionālā saikne un saziņa. Izrādē aktieris uzdeva daudz retorisku jautājumu, uz kuriem savā galvā atbildi mēģināju rast visu atlikušo vakaru pēc izrādes. Tiešām priecājos, ka arī mūsu pilsētā ir iespēja attīstīties un šādā veidā piedalīties kultūras dzīvē.”
“Izrāde man ļoti patika, bija nedaudz nesaprotams sākumā, ko gaidīt tālāk, bet ar katru minūti bija interesantāk un interesantāk. Daudz dziļu domu visā izrādes laikā, kopumā ļoti emocionāls monologs.”
“Izrāde bija ar dziļu domu, tā lika aizdomāties par mūsdienu aktuālām problēmām. Jāprot saskatīt laimi sīkumos. Lika aizdomāties, ka ir jādomā pirmām kārtām par sevi un savām velmēm.”
“Par izrādi man ir divejādas sajūtas. Sākums ne ļoti patika, tāpēc ka aktieris daudz filozofēja, bet izrādes beigu daļā atklājot tēmu, aktieris lika domāt un meklēt atbildes pašam skatītājam.”
Klases audzinātāja Anastasija Jermaļonoka
